TARĀNS definīcija Latviešu valodā:

TARĀNS

vīriešu dzimte

  • 1

    Sens mūru graujamais ierocis – baļķis ar metāla uzgali, ko iešūpojot triec pret sienu, lai to sagrautu.

  • 2

    Karakuģa priekšvadņa zemūdens daļas izcilnis pretinieka kuģa iedragāšanai.

  • 3

    Kaujas paņēmiens – triekšanās (pret pretinieka lidaparātu, kuģi, tanku) ar savu lidaparātu, kuģi, tanku.