TAISĪT definīcija Latviešu valodā:

TAISĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Aktīvi darbojoties, strādājot radīt, veidot (ko no kā); arī likt gatavot (sev).

    • Taisīt māju, ceļu
    • Zēns taisa stabuli
    • Taisīt ķieģeļus no māla
    • Taisīt žogu no dēļiem
    • Taisīt pusdienas
    • Taisīt sviestu
    • Taisīt frizūru

  • 2

    Kārtot, gatavot (ko, kādam nolūkam).

    • Taisīt ceļasomu
    • Viņš taisa gultu

  • 3

    Kopā ar lietvārdu izsaka attiecīgajam lietvārdam atbilstošu darbību.

    • Kaķis taisa lēcienu
    • Zaķis taisa cilpas
    • Ceļš taisa pagriezienu
    • Upe taisa līkumu
    • Taisīt troksni
    • taisīt traci
    • Taisīt jokus
    • Taisīt grimases

  • 4

    kopā ar vārdiem «vaļā», «ciet» Darīt, vērt, siet u. tml. (vaļā, ciet).

    • Taisīt vaļā durvis, logu
    • Taisīt vaļā acis, muti
    • Taisīt vaļā saini
    • Taisīt vaļā vīna pudeli
    • Taisīt ciet ar aizbāzni
    • Taisīt ciet grāmatu
    • Taisīt ciet vārtus, kasti

  • 5

    Darīt, vērst (īstenībā vai šķietami) citādu.

    • Frizūra, cepure taisa seju apaļāku
    • Kurpe taisa kāju neglītu
    • Taisīt kādu par muļķi
    • Taisīt melnu par baltu

  • 6

    Rīkot (kādu pasākumu, svinības).

    • Taisīt talku
    • Taisīt kāzas, dzīres, balli

  • 7

    sarunvalodas vārds Ar savu rīcību, darbību būt par (kā) cēloni.

    • Taisīt parādus, karjeru
    • Taisīt kādam nepatikšanas