definīcija Latviešu valodā:

apstākļa vārds

  • 1

    Tādā veidā; saskaņā ar teikto, norādīto.

    • Tā tas ir
    • Tieši tā viņš teica
    • Negāja ne šā, ne tā
    • Izdomājos gan šā, gan tā
    • Kā mežā sauc, tā atskan
    • Ak tā!
    • Un tā tālāk (utt.)
    • Tā saucamais (t. s.)
    • No tēva viņš tā kā vairījās

  • 2

    kopā ar «šā» Pavirši, nekārtīgi, kā pagadās; arī nepilnvērtīgi.

    • Darbs ir padarīts šā tā
    • Pārbaudījumus šā tā nokārtojām

Izruna

/â/

definīcija Latviešu valodā:

norādāmais vietniekvārds

Izruna

/ã/