SVĪTROT definīcija Latviešu valodā:

SVĪTROT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Vilkt svītras.

    • Svītrot papīru

  • 2

    Velkot pāri svītru, izņemt (ko) no teksta, saraksta u. tml.

    Sk. arī svītrots
    • Tekstā svītroti daudzi teikumi
    • Viņa vārds sarakstā ir svītrots
    • Svītrot ārā (laukā) visu lieko