SVEŠUMS definīcija Latviešu valodā:

SVEŠUMS

singular masculine noun

  • 1

    Vispārināta īpašība.

    svešs
    • Starp viņiem bija radusies svešuma sajūta
    • Garīgs svešums

  • 2

    Nepazīstama, sveša (nevis dzimtā) zeme, puse.

    • Aizklīst tālu svešumā
    • Dzīvot svešumā