SVEŠĶERMENIS definīcija Latviešu valodā:

SVEŠĶERMENIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Medicīnā – priekšmets, kas iekļuvis organismā no ārienes un palicis (audos, orgānos, ķermeņa dobumos); arī parazīts, nevēlams sāļu veidojums organismā.

    • Izņemt svešķermeni no acs