STREIKS definīcija Latviešu valodā:

STREIKS

vīriešu dzimte

  • 1

    Darba kopīga, organizēta pārtraukšana uzņēmumā, lai piespiestu uzņēmējus izpildīt strādājošo prasības.

    • Pieteikt streiku
    • Vispārējais streiks
    • Streiks ilgst jau divdesmit dienu
    • Streiku kustība
    • Bada streiks