STRĒBT definīcija Latviešu valodā:

pārejošs darbības vārdsstrebju, streb, strebj, strēbu

• 1

  Ēst (ko šķidru), dzert, ar troksni ievelkot šķidrumu mutē.

  • Strēbt putru

• 2

  sarunvalodas vārds Ēst (ko šķidru).

  Pats tādu putru savārījis, lai strebj
  • Likt zupu galdā, lai strebj
  • Kas karstu strebj, apdedzina lūpas