STIPRĪBA definīcija Latviešu valodā:

STIPRĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Spēja nesagrūstot pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par materiāliem, priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).

    • Auduma stiprība
    • Koksnes stiprība
    • Pārseguma stiprība
    • Stiprības robeža