STIKLS definīcija Latviešu valodā:
STIKLS
vīriešu dzimte
- 1
Materiāls, ko iegūst, kausējot un ķīmiski apstrādājot kvarca smiltis.
- Caurspīdīgs, krāsains stikls
- Stikla rūpniecība
- Stikla kausējamā krāsns
- Stikla pūtējs
- Stikla vate
- 2
No šā materiāla veidota plāna plāksne vai citādas formas priekšmets.
- Palielināmais stikls
- Briļļu stikli
- Stikla durvis
- Ielikt logam stiklu