STIKLS definīcija Latviešu valodā:

vīriešu dzimte

• 1

  Materiāls, ko iegūst, kausējot un ķīmiski apstrādājot kvarca smiltis.

  Stikla pūtējs
  • Caurspīdīgs, krāsains stikls
  • Stikla rūpniecība
  • Stikla kausējamā krāsns
  • Stikla vate

• 2

  No šā materiāla veidota plāna plāksne vai citādas formas priekšmets.

  • Palielināmais stikls
  • Briļļu stikli
  • Stikla durvis
  • Ielikt logam stiklu