STENĒT definīcija Latviešu valodā:

STENĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt neskanīgas, izdvestas skaņas (parasti aiz piepūles vai sāpēm).

    • Slimnieks visu nakti grozījās un stenēja
    • Stenēt un vaidēt
    • Sieviņa nes smago grozu stenēdama