STĀVUS definīcija Latviešu valodā:

STĀVUS

apstākļa vārds

  • 1

    Stāvot kājās; kājās.

    • Ēst stāvus
    • Piecelties stāvus
    • Uzlēkt stāvus

  • 2

    Stateniski; ar galu uz leju.

    • Nolikt mietus, šauteni stāvus
    • Zirgs saslējās stāvus
    • Sunim aiz dusmām spalva slienas stāvus

  • 3

    Pa stāvu virsmu taisni uz augšu vai uz leju.

    • Rāpties stāvus augšā pa sienu
    • Ceļš iet stāvus kalnā
    • Dūmi ceļas stāvus gaisā