STĀVĒT definīcija Latviešu valodā:

STĀVĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz kājām.

    • Stāvēt taisni
    • Stāvēt miera stājā
    • Ilgi stāvēju pie autobusa pieturas
    • Stāvēt sardzē

  • 2

    Būt, atrasties kādā stāvoklī.

    • Stāvēt dīkā
    • Durvis stāv vaļā
    • Darbs stāv uz vietas
    • Stāvēt mierā
    • Stāvēt kā sālsstabam

  • 3

    3. pers Nedarboties (par mehānismiem).

    • Mašīna, pulkstenis stāv

  • 4

    3. pers Atrasties, būt novietotam, glabātam (kur).

    • Automobilis stāv ielas malā
    • Kur jums stāv sviests?
    • Grāmatas stāv plauktā

  • 5

    3. pers Uzglabāties, saglabāties.

    • Kā kartupeļi pa ziemu stāvējuši?
    • Saknes stirpās stāvējušas labi
    • Svaiga gaļa ilgi nestāv
    • Rasa stāv līdz pusdienai

  • 6

    3. pers Būt pēc mēra, būt piemērotam (par apģērbu).

    • Uzvalks labi stāv