STARPBRĪDIS definīcija Latviešu valodā:

STARPBRĪDIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Laikposms, kas šķir divus notikumus.

    • Šāvieni atskanēja pēc vienādiem starpbrīžiem
    • Viņi satikās atkal pēc garāka starpbrīža

  • 2

    Neliels laikposms, kurā tiek pārtraukta kāda nodarbība, lai pēc tam to turpinātu.

    • Desmit minūšu ilgs starpbrīdis
    • Izrādē ir trīs starpbrīži
    • Garajā starpbrīdī skolēni ēd pusdienas