STAIGULIS definīcija Latviešu valodā:

STAIGULIS

vīriešu dzimte-ļa

  • 1

    Cilvēks, kam nav noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās un kas klejo no vienas vietas uz otru.

    • sarunvalodas vārds Pasaules staigulis

sieviešu dzimte-ļa

  • 1

    Netikumīga sieviete; prostitūta.