STĀDAIGS definīcija Latviešu valodā:

STĀDAIGS

vīriešu dzimte

  • 1

    Zedenis.

    • Stādaigu žogs
    • Pašķirt žoga stādaigus

  • 2

    pārnesta nozīme Garš, tievs, izstīdzējis cilvēks.

Lietojums

apv.