SPURKŠĶĒT definīcija Latviešu valodā:

SPURKŠĶĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    3. pers Griežoties, sitoties (pret ko), radīt vieglu, nevienmērīgi dūcošu troksni; atskanēt šādam troksnim.

    • Ratiņš griežoties spurkšķ
    • Spole spurkšķ, tinot dzijas
    • Tauriņš spurkšķ pie loga rūts

  • 2

    Radīt troksni, kāds dzirdams, kam spurdzot (2, 3) – sprauslojot, apvaldīti smejoties.

    • Viņš mazgājās spurkšķēdams
    • Meitenes aizskrēja spurkšķēdamas