SPRUKT definīcija Latviešu valodā:
SPRUKT
nepārejošs darbības vārdssprūku, sprūc, sprūk
- 1
3. pers Strauji slīdēt, šļukt (ārā, vaļā, cauri).
- Virve spruka ārā no rokām
- Mezgls spruka vaļā
- Sainis spruka vaļā, un grāmatas izbira uz grīdas
- 2
Spēji atbrīvoties; spēji rauties, skriet.
- Suns kā spruka vaļā no saites, tā aizskrēja
- Sagūlušās aitas spruka augšā
- 3
Strauji spraukties, līst (kur), meklējot patvērumu, glābiņu.
- Suns gribēja sprukt istabā
- Sprukt ārā no istabas
- Bēgot no kaķa, pele spruka alā
- Nebija kur sprukt
- Nezināja, kur bēgt, kur sprukt
- 4
pārnesta nozīme kopā ar vārdu «vaļā» Spēji izlauzties – par aizturētām jūtām, emocijām, to izpausmēm.
- Spruka vaļā raudas