SPRIKSTĒT definīcija Latviešu valodā:

SPRIKSTĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt īsus, paklusus, sausus trokšņus, kādi dzirdami, piem., lecot sīkām dzirkstīm; atskanēt šādiem trokšņiem; sprēgāt ar šādu troksni.

    • Ogles sāka sprikstēt
    • Liesma sprikst un trīc
    • Sprikstēdami bira krusas graudi

  • 2

    pārnesta nozīme Spridzēt.

    • Sprikstošas acis
    • Nebēdīgi sprikstēja valodas