SPRAUKT definīcija Latviešu valodā:

SPRAUKT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Virzīt (ko) šaurā vietā, spraugā; virzīt, vilkt cauri kam šauram.

  • 2

    Berzt, raut (ko) nost, velkot (pa to) ar ko cietu, nelīdzenu.

    • Spraukt kokam mizu