SPRAKSTĒT definīcija Latviešu valodā:

SPRAKSTĒT

nepārejošs darbības vārdssprakst, sprakstēja

  • 1

    Radīt īsus, citu citam sekojošus paklusus, sausus trokšņus, kādi dzirdami, piem., lecot dzirkstelēm; atskanēt šādiem trokšņiem; sprēgāt ar šādu troksni.

    • Malka deg, ka sprakšķ
    • Egles zars deg sprakšķēdams
    • Šāvieni sprakšķ
    • Vadu galos sprakst dzirksteles
    • Tauki cepoties sprakstēja