SPĪTS definīcija Latviešu valodā:

SPĪTS

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Spītība; arī neatlaidība, tieksme panākt savu gribu.

    • Acīs deg spīts
    • Lepna spīts
    • Par spīti
    • Es to darīju viņam par spīti
    • Kā par spīti
    • Kā par spīti šodien līst lietus