SPIEĶIS definīcija Latviešu valodā:

SPIEĶIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Taisns, tievs (viegla un izturīga materiāla) priekšmets, ko lieto atbalstam ejot.

    • Niedru spieķis
    • Atspiesties, balstīties uz spieķa
    • Spieķa kauls

  • 2

    Katrs no stieņiem, kas savieno riteņa rumbu ar loku.

    • Velosipēda spieķi