SPĀRNOT definīcija Latviešu valodā:

SPĀRNOT

pārejošs darbības vārds-oju, -o

  • 1

    Radīt pacilātu noskaņojumu, vēlēšanos darboties; iedvesmot.

    Sk. arī SPĀRNOTS
    • Uzdevums spārnoja
    • Viņus spārnoja doma par nākotni
    • Viņš jutās spārnots