SOLO definīcija Latviešu valodā:

SOLO

indeclinable proper

  • 1

    Skaņdarbs vai tā daļa vienam izpildītājam (mūziķim, dziedātājam, dejotājam) ar pavadījumu vai bez tā.

    • Vijoles solo, klavieru solo

  • 2

    īp. nozīmē Tāds, ko izpilda (spēlē, dzied vai dejo) viens pats bez citu līdzdalības.

    • Solo koncerts
    • Solo partija