SOLIS definīcija Latviešu valodā:

SOLIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Attālums, kas ejot vai skrienot veidojas no vienas kāju pēdas līdz otrai; arī šāds attālums kā garuma mērs (65–80 centimetri).

    • Likt lielus soļus
    • Atkāpties soli atpakaļ
    • Spert soli sānis
    • Apstāties divdesmit soļu attālumā

  • 2

    Kāju kustība ejot; šādas kustības temps, ritms vai veids.

    • Iet ātriem soļiem
    • Steidzīgu soļu troksnis
    • Saklausīt attālus, klusus soļus
    • Pielikt soli
    • Marša solis
    • Valša solis, polkas solis
    • Iet šļūcošiem soļiem
    • Iemācīties slēpošanas soli

  • 3

    Attālums starp diviem regulāri izvietotiem blakus elementiem.

    • Vītnes solis
    • Kopnes solis

  • 4

    pārnesta nozīme Rīcība, darbība.

    • Neatkarīgs solis
    • Atbildīgs solis
    • Liels solis uz priekšu
    • Izšķirīgs solis

  • 5

    vsk Darbs; darbu, pienākumu kopums.

    • Apkopt mājas soli
    • Vakara solis