ŠŅAUKT definīcija Latviešu valodā:

ŠŅAUKT

nepārejošs un pārejošs darbības vārds

  • 1

    Strauji, spēcīgi izelpot caur degunu, lai iztīrītu deguna ejas.

  • 2

    Vilkt degunā kairinošu vielu, piem., tabaku, kas izraisa šķavas.

    • Šņaucamā tabaka