SMĒĶĒT definīcija Latviešu valodā:

SMĒĶĒT

  • 1

    pārej Ieelpot tabakas vai narkotisku vielu dūmus (no papirosa, cigaretes, cigāra vai pīpes); lietot (piem., cigareti), lai ieelpotu šādus dūmus.

    • Smēķēt tabaku
    • Smēķēt opiju
    • Smēķēt cigāru, pīpi

  • 2

    nepārej Šādā veidā lietot tabaku, narkotiskas vielas.

    • Viņš daudz smēķē
    • Vagonā smēķēt aizliegts