ŠĻUKT definīcija Latviešu valodā:

ŠĻUKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    3. pers Zaudējot elastību vai atbalstu, krist, slīdēt.

    • Saiņi šļūk no rokām
    • Lakats šļūk no galvas
    • Zeķes šļūk uz leju

  • 2

    Nespēkā kļūstot šļauganam, atlaisties, slīdēt uz leju, slīgt.

    • Slimnieks mēģināja celties, bet šļuka atpakaļ krēslā

ŠĻŪKT definīcija Latviešu valodā:

ŠĻŪKT

  • 1

    nepārej Slīdoši virzīties, pārvietoties, neatraujoties no virsmas, pa kuru virzās, pārvietojas; iet, pārvietoties, neatraujot kājas no virsmas (pa kuru iet, pārvietojas).

    • Šļūkt no uzkalniņa sēdus lejā
    • Ragavas šļūc pa sniegu
    • Šļūkt pa zāli
    • Šļūcoši soļi

  • 2

    pārej Līdzināt ar šļūci.

    • Šļūkt arumus