SLAUĶIS definīcija Latviešu valodā:

SLAUĶIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Auduma gabals (nereti pie kāta piestiprināts), ko lieto (kā) slaucīšanai, tīrīšanai.

    • Krāsns slauķis

  • 2

    Cilindriska suka ar garu kātu šaujamieroču stobru tīrīšanai un eļļošanai.