SLAUCĪT definīcija Latviešu valodā:

SLAUCĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Velkot pāri (ko mīkstu, mitrumu uzsūcošu) vai, beržot (ar ko mīkstu, mitrumu uzsūcošu), panākt, ka kļūst sauss, sausināt.

    • Slaucīt rokas dvielī
    • Slaucīt izlieto ūdeni
    • Slaucīt traukus
    • Slaucīt asaras, sviedrus

  • 2

    Velkot (ar ko) pa kādu virsmu, beržot, rīvējot (to), panākt, ka kļūst tīrs; tīrīt.

    • Slaucīt putekļus
    • Slaucīt kājas kājslauķī

  • 3

    Bīdīt, stumt (ar slotu, suku) kopā (piem., gružus, netīrumus); šādā veidā tīrīt.

    • Slaucīt lapas kaudzē
    • Slaucīt gružus
    • Slaucīt pagalmu
    • Slaucīt istabu