SKRAMBA definīcija Latviešu valodā:

SKRAMBA

sieviešu dzimte

  • 1

    Garens, sekls svītras veida bojājums, kas rodas, ja kustībā (kas) saskaras ar ko asu, smailu.

    • Ieraut skrambu
    • Rāpjoties kokos, zēna rokas vienās skrambās