ŠĶIRT definīcija Latviešu valodā:

ŠĶIRT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Dalīt, virzīt prom vienu no otra, citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka nesatiekas, zaudē saikni, atsvešinās.

    • Šķirt draugus
    • Nesaskaņas šķīra senāk tik draudzīgās ģimenes
    • Šķirt teliņu no govs

  • 2

    Saskatot nozīmīgas atšķirības, norobežot, nejaukt (faktus, parādības).

    • Šķirt labu no ļauna

  • 3

    Būt par robežu, šķērsli (kā starpā).

    • Upe šķir saimniecību laukus
    • Abas pilsētas šķir liels attālums

  • 4

    Virzīt, liekt uz abām pusēm (piem., matus, zarus); veidot (celiņu) matos.

    • Šķirt ar rokām zarus
    • Šķirt matos celiņu

  • 5

    Vērt pēc kārtas (piem., grāmatas, burtnīcas lapas); plest, vērt (vaļā vai ciet).

    • Šķirt lapu pēc lapas
    • Šķirt grāmatu

  • 6

    Juridiski pārtraukt, izbeigt (laulību).

    Sk. arī nešķirams