ŠĶIELĒT definīcija Latviešu valodā:

ŠĶIELĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Par acīm – nebūt savstarpēji koordinētām, būt vērstām šķībi attiecībā vienai pret otru; par cilvēku, dzīvnieku – būt ar šādu redzes defektu.

    • Viņam viena acs šķielē
    • Zēns šķielē
    • Šķielēt ar abām acīm

  • 2

    Skatīties sānis, vēršot tikai acis; sar. slepus skatīties.

    • Šķielēt uz kādu