ŠĶAUDĪT definīcija Latviešu valodā:

ŠĶAUDĪT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Spēcīgā krampjveida kustībā pēc dziļas ieelpas izgrūst gaisu pa degunu (deguna gļotādas kairinājuma dēļ).

    • Sākt šķaudīt
    • Skaļi šķaudīt