SKATĪTIES definīcija Latviešu valodā:

SKATĪTIES

  • 1

    Vērst acis (uz ko, kādā virzienā), lai redzētu, uztvertu ar redzi.

    • Skatīties atpakaļ
    • Skatīties pa logu
    • Uzmanīgi skatīties
    • Skatīties ar abām acīm

  • 2

    Uztvert (ar redzi), vērot, iepazīt.

    • Skatīties gleznu
    • Skatīties izrādi
    • Skatīties grāmatas satura rādītāju

  • 3

    Vērtēt.

    • Skatīties no cita viedokļa
    • Tik vienkārši uz to nevar skatīties
    • Skatīties (uz ko) ar citām acīm

  • 4

    Uzmanīties, sekot, prasīt (lai kas būtu, notiktu, tiktu darīts).

    • Skaties, ka kāds tev neaizsteidzas priekšā!
    • Tā vien skaties, ka paspēj laikā!
    • Stingri skatīties, lai būtu kārtība

  • 5

    Ar skatienu meklēt, censties ieraudzīt, pamanīt (ko); orientēties, vadīties (pēc kā).

    • Nogājis mežmalā, skaties pēc lielā ozola!
    • Aiz ceļa līkuma sāku skatīties, kur ir kāda māja
    • Lai mežā neapmaldītos, jāskatās pēc saules
    • Sākt skatīties uz durvīm
    • Zvēru nevar pieradināt, uz mežu vien skatās