SKAITĪTĀJS definīcija Latviešu valodā:

SKAITĪTĀJS

vīriešu dzimte

  • 1

    Cilvēks, kas skaita, veic skaitīšanu.

  • 2

    Aparāts, ko lieto dažādu lielumu (piem., enerģijas patēriņa, nobrauktā attāluma) automātiskai reģistrēšanai.

    • Elektrības skaitītājs
    • Gāzes skaitītājs

  • 3

    Matemātikā – skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīts veselais, un ko daļskaitļa pierakstā raksta virs svītras.