SKAITĪTĀJS definīcija Latviešu valodā:
SKAITĪTĀJS
vīriešu dzimteFeminine skaitītāja
- 1
Cilvēks, kas skaita, veic skaitīšanu.
- 2
Aparāts, ko lieto dažādu lielumu (piem., enerģijas patēriņa, nobrauktā attāluma) automātiskai reģistrēšanai.
- Elektrības skaitītājs
- Gāzes skaitītājs
- 3
Matemātikā – skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīts veselais, un ko daļskaitļa pierakstā raksta virs svītras.