SITIENS definīcija Latviešu valodā:

SITIENS

vīriešu dzimte

  • 1

    Vienreizēja paveikta darbība, rezultāts.

    sist
    • Precīzs sitiens

  • 2

    Sportā – bumbas uztveršana un padeve.

    • Izpildīt stūra sitienu
    • Bumba nāca pa sitienam
    • Soda sitiens
    • Sitiens neizdevās

  • 3

    Troksnis, kas rodas sitot (parasti pa ko cietu).

    • Dobji vesera sitieni
    • Pulksteņa sitieni

  • 4

    pārnesta nozīme Negaidīts, smags pārdzīvojums; trieciens.

    • Dēla slimība viņai bija liels sitiens