SIMETRIJA definīcija Latviešu valodā:

SIMETRIJA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Samērīgs, proporcionāls (kāda kopuma vai organisma daļu) izvietojums attiecībā pret centru vai asi.

  • 2

    Ģeometrijā – figūras vai ķermeņa īpašība sakrist pašam ar sevi, ja plaknē vai telpā izdara noteiktas transformācijas.

    • Aksiālā simetrija
    • Centrālā simetrija