SILTUMS definīcija Latviešu valodā:

SILTUMS

singular masculine noun

  • 1

    Matērijas kustības forma – atomu, molekulu, elektronu u. c. vielas daļiņu haotiska kustība; ķermeņa iekšējā enerģija, ko rada šāda kustība.

    • Siltuma enerģija
    • Siltuma vienības
    • Siltuma vadīšana
    • Īpatnējais siltums
    • Siltuma kapacitāte
    • Vielas kušanas siltums

  • 2

    Temperatūra, kāda nepieciešama organisma dzīvības procesu norisei, veicina to; arī temperatūra, ko (dzīvs organisms) sajūt kā patīkamu, dzīvinošu; temperatūra (virs nulles) starp aukstu un karstu.

    • Šiem augiem patīk siltums
    • Sēdēt siltumā
    • Siltuma sajūta
    • Siltuma procedūra

  • 3

    pārnesta nozīme Sirsnība, arī labsirdība, maigums.

    • Sirds siltums
    • Dvēseles siltums
    • Aktiera tēlojumā trūkst siltuma