SĒSTIES definīcija Latviešu valodā:

SĒSTIES

  • 1

    Novietoties sēdus; aizņemt sēdvietu.

    • Sēsties uz krēsla
    • Sēsties zemē
    • Sēsties klubkrēslā
    • Sēsties (sēdies) manā vietā!

  • 2

    Kāpt un aizņemt vietu (transportlīdzeklī), lai brauktu.

    • Sēsties autobusā
    • Sēsties laivā
    • Piecos viņš sēdās vilcienā

  • 3

    Sākt darīt (ko) sēdus stāvoklī.

    • Sēsties pie burtnīcu labošanas
    • Sēsties pie stūres
    • Sēsties pie grāmatām
    • Sēsties pie pusdienām, brokastīm

  • 4

    Lidot lejup, lai nolaistos uz zemes, arī nolaisties (par lidaparātiem); laisties lejā, uzmesties (kur – par putniem).

    • Lidmašīna sāk sēsties
    • Putni sēžas koku zaros

  • 5

    3. pers Klāties uz kādas virsmas, veidojot kārtu (par sīkām vielas daļiņām).

    • Rasa sēžas uz lapām
    • Putekļi sēžas uz gājēju drēbēm

  • 6

    3. pers Kļūt zemākam, pazemisnāties (par līmeni).

    • Ūdens upē pa nakti sēdies
    • Celtnes pamati vēl sēdīsies
    • Māja ir sēdusies un sašķiebusies