SĒRKOCIŅŠ definīcija Latviešu valodā:

SĒRKOCIŅŠ

vīriešu dzimte

  • 1

    Aizdedzināšanai lietojams koka skaliņš ar berzes iedarbībā viegli uzliesmojošu vielu vienā galā.

    • Sērkociņu fabrika
    • Sērkociņu kastīte
    • Uzvilkt, uzraut, aizdegt sērkociņu