SĒKLIS definīcija Latviešu valodā:

SĒKLIS

vīriešu dzimte-ļa

  • 1

    Sekla vieta (ūdenstilpē, ūdenstecē).

    Būt (kā) uz sēkļa (izmestam)
    • Kuģis uzskrējis uz sēkļa
    • Izvilkt laivu sēklī