SAVIENOT definīcija Latviešu valodā:

SAVIENOT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Sastiprināt, sasaistīt (kopā).

    • Savienot elektriskos vadus
    • Savienot detaļas nekustīgi

  • 2

    Apvienojot (ko), radīt sistēmu, izveidot (ko) kopīgu, vienotu.

    • Savienot skaitļus ar vienādības zīmi
    • Savienot telpas

  • 3

    Saistīt, būt tādam, pa ko var pārvietoties (no vienas vietas uz otru); radīt iespēju pārraidīt informāciju (no vienas vietas uz citu).

    • Savienot upes pretējos krastus ar tiltu
    • Pilsētas savieno autoceļš
    • Telefona centrāle automātiski savieno daudzus abonentus

  • 4

    Saderīgi saskaņot, panākt vienlaicīgu norisi.

    Sk. arī savienotais
    • Savienot teoriju ar praksi
    • Savienot mācības ar darbu