SATRIEKT definīcija Latviešu valodā:

SATRIEKT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Sagraut, iznīcināt.

    • Satriekt ienaidnieka karaspēku

  • 2

    Ar triecienu ievainot.

    • Satriekt kāju
    • Krītot satriekt muguru

  • 3

    pārnesta nozīme Izraisīt smagu pārdzīvojumu; ļoti apbēdināt.

    • Ļaunā vēsts viņu satriekusi

  • 4

    Strauji sadzīt1 (1, 3).

    • Satriekt lopus kūtī
    • Satriekt naglas sienā