SATECĒT definīcija Latviešu valodā:

SATECĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Tekot, plūstot savienoties, veidojot vienu ūdenstilpi; saplūst kopā.

    • Satek divas upes, divi strauti

  • 2

    Ietecēt, ieplūst (kur lielam, visam daudzumam).

    • Piens satek spainī
    • Ūdens no laukiem satek grāvjos
    • Upes satek jūrās un ezeros

  • 3

    Tekot, plūstot sakrāties.

    • No caurā spaiņa uz grīdas satecējis ūdens
    • Siekalas satek mutē