SASTRĒGT definīcija Latviešu valodā:

SASTRĒGT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Iestrēgt, iesprūst (par daudziem).

  • 2

    3. pers Kustībā sastopot šķēršļus, sablīvēties, sakrāties.

    • Ledus sastrēdzis pie aizsprosta
    • pārnesta nozīme Darbi sastrēguši