SĀRTOT definīcija Latviešu valodā:

SĀRTOT

  • 1

    nepārej Atšķirties no apkārtnes ar savu sārto, sarkano krāsu.

    • Starp zaļajiem kokiem sārto dakstiņu jumts
    • Dārzā sārtoja rozes un magones

  • 2

    pārej Sārtināt, darīt sārtu, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sārts.

    • Sals sārto vaigus
    • Vakara blāzma sārtoja debess malu
    • Rudens sācis sārtot lapas

  • 3

    nepārej Kļūt sārtam; sārtoties.

    • Ogas piesaulē sāk sārtot