SAPLAUKT definīcija Latviešu valodā:

SAPLAUKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Uzplaukt, izplaukt (par daudziem pumpuriem, ziediem).

    • Jasmīns saplaucis pilnos ziedos
    • Bērzi saplaukst nemanot
    • Pumpuri saplaukuši
    • Dārzā visas rozes saplaukušas

  • 2

    pārnesta nozīme Attīstoties kļūt krāšņākam, bagātākam.

    • Jaunākā laika literatūrā jo sevišķi saplaukusi dzeja