SĀNCENSIS definīcija Latviešu valodā:

SĀNCENSIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Katrs no cilvēkiem, kuri tiecas pēc viena un tā paša, cenšoties viens otru (cits citu) pārspēt.

    • Viņam sportā nav sāncenšu
    • Uzveikt visus savus sāncenšus